izpalīgs
izpalīgs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izpalīgs | izpalīgi |
| Ģen. | izpalīga | izpalīgu |
| Dat. | izpalīgam | izpalīgiem |
| Akuz. | izpalīgu | izpalīgus |
| Lok. | izpalīgā | izpalīgos |
izpalīdze sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izpalīdze | izpalīdzes |
| Ģen. | izpalīdzes | izpalīdžu |
| Dat. | izpalīdzei | izpalīdzēm |
| Akuz. | izpalīdzi | izpalīdzes |
| Lok. | izpalīdzē | izpalīdzēs |
1.Palīgs.
2.Cilvēks, kas norīkots samērā vienkāršu uzdevumu veikšanai.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ceļvedis vairs neskubināja savu izpalīgu vakaros viegli un bez murgoņas iesnausties.
- Re – tu gaidi vienkārši izpalīgu, bet atnāk mīlestība!
- Šie izpalīgi pa lidostu staigā brīvi, drošības barjeras viņiem nav šķērslis.
- Vācu armijas kapteiņa izpalīgu Voiceku uzskata par stulbu un amorālu.
- Pastāvīgs tehnisko pavadoņu personāls 200 cilvēku + vēl otri 200 vietējo izpalīgu.