aloksnis
aloksnis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aloksnis | alokšņi |
| Ģen. | alokšņa | alokšņu |
| Dat. | aloksnim | alokšņiem |
| Akuz. | aloksni | alokšņus |
| Lok. | aloksnī | alokšņos |
Cilvēks, kas šaubās, maldās, kļūdās.
Avoti: ME