deģenerāts
deģenerāts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | deģenerāts | deģenerāti |
| Ģen. | deģenerāta | deģenerātu |
| Dat. | deģenerātam | deģenerātiem |
| Akuz. | deģenerātu | deģenerātus |
| Lok. | deģenerātā | deģenerātos |
Cilvēks ar fiziskām vai psihiskām deģenerācijas pazīmēm.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- kur rodas tie deģenerāti, kuri iet un met, un piemēslo.
- Es biju komisks kretīns, debiliķis kvadrātā, dievišķais deģenerāts.
- Šādu deģenerātu pavairošanās mūsu tautā var izrādīties liktenīga," vēsta jaunieši.
- Neviens nedrīkstēja kliegt par dekadentu mākslinieku, izlutinātu estētu, mīkstčaulīgu deģenerātu.
- galveno „ seju” kļuvis cilvēks, ko citādi kā par deģenerātu –