brīnumdarītājs
Lietojuma biežums :
brīnumdarītājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
brīnumdarītāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Cilvēks, kas spēj darīt brīnumus.
2.Tas, kas spēj veikt ko sevišķi ievērojamu, neparastu, apbrīnojamu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri