brīnumbērns
brīnumbērns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | brīnumbērns | brīnumbērni |
| Ģen. | brīnumbērna | brīnumbērnu |
| Dat. | brīnumbērnam | brīnumbērniem |
| Akuz. | brīnumbērnu | brīnumbērnus |
| Lok. | brīnumbērnā | brīnumbērnos |
Bērns vai jaunietis, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas (parasti mākslas vai zinātnes nozarē).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Abas grupas vajā Azula, Zuko jaunākā māsa un ugunsdzēsēju brīnumbērns.
- Mammu, tātad arī brīnumbērns, arī brīnumbērns jau bija uzrakstījis!
- Viņa neatgādināja mākslīgi audzētu brīnumbērnu, kam mamma ir izbijusi daiļslidotāja.
- un lieli nopelni šaha uzplaukumā pieder neordinārajam brīnumbērnam no Rīgas –
- Brīnumbērni, mazie ģēniji...