brīnumdarītājs
brīnumdarītājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | brīnumdarītājs | brīnumdarītāji |
Ģen. | brīnumdarītāja | brīnumdarītāju |
Dat. | brīnumdarītājam | brīnumdarītājiem |
Akuz. | brīnumdarītāju | brīnumdarītājus |
Lok. | brīnumdarītājā | brīnumdarītājos |
brīnumdarītāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | brīnumdarītāja | brīnumdarītājas |
Ģen. | brīnumdarītājas | brīnumdarītāju |
Dat. | brīnumdarītājai | brīnumdarītājām |
Akuz. | brīnumdarītāju | brīnumdarītājas |
Lok. | brīnumdarītājā | brīnumdarītājās |
1.Cilvēks, kas spēj darīt brīnumus.
2.Tas, kas spēj veikt ko sevišķi ievērojamu, neparastu, apbrīnojamu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viduslaikos Vastselīnas pils bijusi slavena ar savu kapelā esošo krucifiksu - brīnumdarītāju.
- Nikolaja Brīnumdarītāja portrets gan izšūts ļoti ātri — nedēļas laikā.
- Pateicoties tā intuīcijas spēkam, ēģiptieši uzskatīja kaķi par brīnumdarītāju spēju iemiesojumu.
- Netālu no baznīciņas iztek Svētavots, kura ūdenim gadsimtu gaitā piedēvētas brīnumdarītāja spējas.
- Bieži tiek dēvēta par Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja baznīcu.