rieženieks
rieženieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rieženieks | rieženieki |
| Ģen. | rieženieka | rieženieku |
| Dat. | rieženiekam | rieženiekiem |
| Akuz. | rieženieku | rieženiekus |
| Lok. | rieženiekā | rieženiekos |
rieženiece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rieženiece | rieženieces |
| Ģen. | rieženieces | rieženieču |
| Dat. | rieženiecei | rieženiecēm |
| Akuz. | rieženieci | rieženieces |
| Lok. | rieženiecē | rieženiecēs |
riežinieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | riežinieks | riežinieki |
| Ģen. | riežinieka | riežinieku |
| Dat. | riežiniekam | riežiniekiem |
| Akuz. | riežinieku | riežiniekus |
| Lok. | riežiniekā | riežiniekos |
riežiniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | riežiniece | riežinieces |
| Ģen. | riežinieces | riežinieču |
| Dat. | riežiniecei | riežiniecēm |
| Akuz. | riežinieci | riežinieces |
| Lok. | riežiniecē | riežiniecēs |
Cilvēks, kas apstrādā riežas (1).
Avoti: LLVV