riezis
riezis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | riezis | rieži |
| Ģen. | rieža | riežu |
| Dat. | riezim | riežiem |
| Akuz. | riezi | riežus |
| Lok. | riezī | riežos |
1.Muižas lauku zemes gabals (parasti 6 pūrvietu liels lauks vai pļava), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta vidum); rieža.
2.Ežmala, robeža starp laukiem.
3.Pļāvums.
4.Rīvētu kartupeļu un gaļas sacepums.
Avoti: Sen, VV