gausulis
gausulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gausulis | gausuļi |
| Ģen. | gausuļa | gausuļu |
| Dat. | gausulim | gausuļiem |
| Akuz. | gausuli | gausuļus |
| Lok. | gausulī | gausuļos |
gausule sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gausule | gausules |
| Ģen. | gausules | gausuļu |
| Dat. | gausulei | gausulēm |
| Akuz. | gausuli | gausules |
| Lok. | gausulē | gausulēs |
Cilvēks, kas gausi, tūļīgi strādā, rīkojas; gausdienis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet tas nenozīmē, ka viņiem jākļūst par lielas pilsētas skolas mūžīgajiem gausuļiem.
- Vai izteiktajam gausulim I. Emsim varēja patikt histēriskā, turklāt iepriekšējā premjera ieceltā KNAB vadītāja.