gausdienis
gausdienis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | gausdienis | gausdieņi |
Ģen. | gausdieņa | gausdieņu |
Dat. | gausdienim | gausdieņiem |
Akuz. | gausdieni | gausdieņus |
Lok. | gausdienī | gausdieņos |
gausdiene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | gausdiene | gausdienes |
Ģen. | gausdienes | gausdieņu |
Dat. | gausdienei | gausdienēm |
Akuz. | gausdieni | gausdienes |
Lok. | gausdienē | gausdienēs |
Cilvēks, kas gausi, tūļīgi strādā, rīkojas.
Avoti: LLVV