gausināt
gausināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | gausinu | gausinām | gausināju | gausinājām | gausināšu | gausināsim |
| 2. pers. | gausini | gausināt | gausināji | gausinājāt | gausināsi | gausināsiet, gausināsit |
| 3. pers. | gausina | gausināja | gausinās | |||
Pavēles izteiksme: gausini (vsk. 2. pers.), gausiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: gausinot (tag.), gausināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: gausinātu
Vajadzības izteiksme: jāgausina
1.Lēnināt; palēnināt (darbību, norisi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nelaime vienīgi, ka “ objektu” pārvietošana vietām gausina izrādes ritmu.
- Tad es gausināju soli un ļāvu viņai sevi apdzīt.
- Smalki uztvēris manu svārstīšanos, arī suns gausināja soli un jautājoši paskatījās man sejā.
- Mēs ar māsu palēninājām soļus, bet paps, mūs katru pie savas rokas velkot, gaitu negausināja.
- No laukmalas jau krietni vien bijām iegājuši meža dziļumā, kad suns sāka modri ieklausīties, gausināja soli un vairākkārt atskatījās.