gausdienis
gausdienis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gausdienis | gausdieņi |
| Ģen. | gausdieņa | gausdieņu |
| Dat. | gausdienim | gausdieņiem |
| Akuz. | gausdieni | gausdieņus |
| Lok. | gausdienī | gausdieņos |
gausdiene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gausdiene | gausdienes |
| Ģen. | gausdienes | gausdieņu |
| Dat. | gausdienei | gausdienēm |
| Akuz. | gausdieni | gausdienes |
| Lok. | gausdienē | gausdienēs |
Cilvēks, kas gausi, tūļīgi strādā, rīkojas.
Avoti: LLVV