gausinieks
gausinieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsa; lieto: retiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gausinieks | gausinieki |
| Ģen. | gausinieka | gausinieku |
| Dat. | gausiniekam | gausiniekiem |
| Akuz. | gausinieku | gausiniekus |
| Lok. | gausiniekā | gausiniekos |
gausiniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gausiniece | gausinieces |
| Ģen. | gausinieces | gausinieču |
| Dat. | gausiniecei | gausiniecēm |
| Akuz. | gausinieci | gausinieces |
| Lok. | gausiniecē | gausiniecēs |
Gauss, lēns cilvēks.
Avoti: LLVV