kāvējs
kāvējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kāvējs | kāvēji |
| Ģen. | kāvēja | kāvēju |
| Dat. | kāvējam | kāvējiem |
| Akuz. | kāvēju | kāvējus |
| Lok. | kāvējā | kāvējos |
kāvēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kāvēja | kāvējas |
| Ģen. | kāvējas | kāvēju |
| Dat. | kāvējai | kāvējām |
| Akuz. | kāvēju | kāvējas |
| Lok. | kāvējā | kāvējās |
1.Darītājs → kaut.
2.Cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku kaušanu.
Avoti: LDG, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mēs — fašisma kāvēji, mums rīt būs labāk.
- Mājlopu kāvēju mūsu laikos vairs nav nemaz tik daudz.»
- Saturies, čalīt, kad gribi karstu pagali savās kāvēja ķepās noturēt!
- Asāku nazi vajadzēja vai zāģi,” sodījās kāvējs. “
- Esmu bijis autovadītājs, lopkopis, melderis, mehanizators, kāvējs, tagad pensionārs.