iebrēkties
iebrēkties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iebrēcos | iebrēcamies | iebrēcos | iebrēcāmies | iebrēkšos | iebrēksimies |
| 2. pers. | iebrēcies | iebrēcaties | iebrēcies | iebrēcāties | iebrēksies | iebrēksieties, iebrēksities |
| 3. pers. | iebrēcas | iebrēcās | iebrēksies | |||
Pavēles izteiksme: iebrēcies (vsk. 2. pers.), iebrēcieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iebrēcoties (tag.), iebrēkšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iebrēktos
Vajadzības izteiksme: jāiebrēcas
2.Skaļi, neapvaldīti iekliegties2.
3.Skaļi ieraudāties (parasti par bērnu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - viņa iebrēcās, sajutusi, ka varenais šķēps ietiecas dziļumā.
- Tad pīle iebrēcās, es atkal satrūkos un atskatījos pār plecu.
- ar resnu pirkstu norādīdams uz mani, iebrēcās vīrs melnajā mētelī.
- Mēs abi ar Dāvi reizē iebrēcamies, apcērtamies un metamies skriet.
- Košais putns iebrēcas – izklausās, it kā kāds noregulētu radio.