iebrēciens
iebrēciens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | iebrēciens | iebrēcieni |
| Ģen. | iebrēciena | iebrēcienu |
| Dat. | iebrēcienam | iebrēcieniem |
| Akuz. | iebrēcienu | iebrēcienus |
| Lok. | iebrēcienā | iebrēcienos |
Īss, aprauts brēciens.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — pēkšņs Jautrītes iebrēciens kaut kur nama augšstāvā sapurina mūs kā ledus gabaliņus.
- Izgrūdis spalgu iebrēcienu, Agris itin kā paklupa, nosvieda nesamo un sāka bēgt.
- Ārā bija dzirdams pakava atsitiens pret dzelzs tapu un tūlīt vairāku balsu priecīgs iebrēciens.
- Es neko nezinu par viņa vēlmēm un domām un varu vienīgi sev jautāt, vai staignā ezeriņa niedolā viņam likās drošāk nekā Meža-Eriņos, vai viņš te tikai slapstījās jeb vai šķīstījās rimtajā skaistumā, vai viņš šeit nomierinājās jeb vai arī te neatrada mieru ( un allaž satrūkās un nodrebēja no zivju gārņa skarbā iebrēciena)?
- Pēc šī iebrēciena viena pēc otras no saunas izbira visas manas vecās draudzenes , ar kurām biji pavadījusi dažu labu jauku vakariņu un naksniņu