iebrēkt
iebrēkt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iebrēcu | iebrēcam | iebrēcu | iebrēcām | iebrēkšu | iebrēksim |
| 2. pers. | iebrēc | iebrēcat | iebrēci | iebrēcāt | iebrēksi | iebrēksiet, iebrēksit |
| 3. pers. | iebrēc | iebrēca | iebrēks | |||
Pavēles izteiksme: iebrēc (vsk. 2. pers.), iebrēciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iebrēcot (tag.), iebrēkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iebrēktu
Vajadzības izteiksme: jāiebrēc
1.Skaļi, neapvaldīti iekliegt.
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ar sarkastisku smīnu ruporā iebrēca vīrs, kas stāvēja pūļa priekšā uz podesta.
- – Juhū, – Madara iebrēc gaitenī.
- Oto Greislera seja sadrūma arvien vairāk, līdz beidzot viņš atgāzās savā krēslā un iebrēca interkomā:
- Miķelis ( iebrēkdams).
- — Gailis-Apodziņš, aitas ballītes radītājs, alias Šiva radītājs/iznicinātājs, beidzot attopas un iebrēc pirmos gaiļus.