gubšķis
gubšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | gubšķis | gubšķi |
Ģen. | gubšķa | gubšķu |
Dat. | gubšķim | gubšķiem |
Akuz. | gubšķi | gubšķus |
Lok. | gubšķī | gubšķos |
Cilvēks, kas nepabeidzis vienu darbu, ķeras pie otra.
Avoti: KV