gubotājs
gubotājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gubotājs | gubotāji |
| Ģen. | gubotāja | gubotāju |
| Dat. | gubotājam | gubotājiem |
| Akuz. | gubotāju | gubotājus |
| Lok. | gubotājā | gubotājos |
gubotāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gubotāja | gubotājas |
| Ģen. | gubotājas | gubotāju |
| Dat. | gubotājai | gubotājām |
| Akuz. | gubotāju | gubotājas |
| Lok. | gubotājā | gubotājās |
1.Darītājs → gubot.
2.formā: vīriešu dzimte Mašīna, kas savāc (sienu, labību, salmus) gubās; ierīce pie kombaina, kura sakrāj salmus un izmet gubiņās.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- g gubotājs , sieti mob. tālr
- Izveidotas atsevišķas tehnikas vienības, kurās ir kombaini, gubotāji, traktori ar arkliem.