konstatējums
konstatējums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | konstatējums | konstatējumi |
| Ģen. | konstatējuma | konstatējumu |
| Dat. | konstatējumam | konstatējumiem |
| Akuz. | konstatējumu | konstatējumus |
| Lok. | konstatējumā | konstatējumos |
Empīriska un/vai loģiski atvedināta atziņa, kas atspoguļo kādu faktu; var apstiprināt vai atspēkot kādu hipotēzi; nozīmīgākos konstatējumus sauc par atklājumiem.
Avoti: SV99
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 12.5. faktu konstatējums, ka strīds pēc būtības ir izskatāms Regulatorā;
- Ziņojums balstīts uz " Amnesty International" delegācijas konstatējumiem Libānā.
- Eiropā tā konstatējumu rādītājs pakāpeniski samazinās, līderpozīciju tas ieņem tikai Polijā.
- Jā, nu, lūk, tas bija šis konstatējums.
- — gan jautru konstatējumu: « Re, arī vilks lasa ogas!»