« Vīram gan uzreiz redzams – tas ir īsts burinieks. »
Eva Mārtuža, Izravētā sirds. Rīga, Alberts XII, 1999. (Daiļliteratūra)
« Pret blāvo gaišumu austrumu pamalē iezīmējās aizejošā burinieka siluets. »
Māris Putniņš, Mežonīgie pīrāgi (Dienvidjūras pasaka). Rīga, Valters un Rapa, 2003. (Daiļliteratūra)
« Pēc stundas nelielais burinieks paslīdēja garām Griljāžas salai. »
Māris Putniņš, Mežonīgie pīrāgi (Dienvidjūras pasaka). Rīga, Valters un Rapa, 2003. (Daiļliteratūra)
Piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
