naudinieks
naudinieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | naudinieks | naudinieki |
Ģen. | naudinieka | naudinieku |
Dat. | naudiniekam | naudiniekiem |
Akuz. | naudinieku | naudiniekus |
Lok. | naudiniekā | naudiniekos |
naudiniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | naudiniece | naudinieces |
Ģen. | naudinieces | naudinieču |
Dat. | naudiniecei | naudiniecēm |
Akuz. | naudinieci | naudinieces |
Lok. | naudiniecē | naudiniecēs |
Cilvēks, kam ir daudz naudas; bagātnieks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc trim dienām nebūs ne mežinieks, ne naudinieks...
- Taču iztirgot šādus acu kārumus kapvalstu naudiniekiem traucēja baismīgā tehnoloģija — gruntīgas padrēbes, materiāla iespējamā viengabalainība — kažoki sanāca smagi kā Tumšā bruņinieka ģērbs.
- Latvieši iepirkās, ieīrējās, iebūvējās arī klasiski vāciskās ielās, ko apdzīvoja gan dažādi profesionāli naudinieki, gan inteliģences priekšstāvji, gan arī mazrocīgāki svaiga gaisa un mežaina miera alcēji.
- Daugavpils rajons, Dvietes pagasts, " Naudinieki"
- Un Itaalji tagad sapikjos UEFA nevaaju naudinieku