izlūks
izlūks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izlūks | izlūki |
| Ģen. | izlūka | izlūku |
| Dat. | izlūkam | izlūkiem |
| Akuz. | izlūku | izlūkus |
| Lok. | izlūkā | izlūkos |
1.Cilvēks, kas izlūko (1).
1.1.Ierīce izlūkošanai (1).
1.2.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, daudzskaitlis Tāds, kas saistīts ar izlūkošanu (1); tāds, kas veic izlūkošanu (1).
1.3.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs, daudzskaitlis Izlūkošanā (1).
2.joma: militārās zinātnes Karavīrs, kas izlūko (2).
2.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, daudzskaitlis Tāds, kas saistīts ar izlūkošanu (2); tāds, kas veic izlūkošanu (2).
2.2.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs, daudzskaitlis Izlūkošanā (2).
3.Izlūkdienesta līdzstrādnieks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bataljona iecirkņa priekšā Lielstraupē bija 6. pulka izlūki un Plan-Dubrovska eskadrons.
- Rūķim Izlūkam nepatika ne saimnieks, ne tie trīs vīri lejā.
- Rūķis Izlūks redzēja, ka vīri ar tīklu centās viņu panākt.
- Bet, ko tas varētu nozīmēt, Rūķis Izlūks vēl nesaprata.
- – Un tagad mēs ceļojam atpakaļ, – Rūķis Izlūks vēstīja.