dūkņa2
dūkņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dūkņa | dūkņas |
| Ģen. | dūkņas | dūkņu |
| Dat. | dūkņai | dūkņām |
| Akuz. | dūkņu | dūkņas |
| Lok. | dūkņā | dūkņās |
1.Dūksts.
2.Cilvēks, kas dzīvo purvainā vietā un to apstrādā.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mazais, maigais dūkņu kavalieris.
- Pirmais Ultramaratons pirms diviem gadiem Kurzemes džungļu upītēs , otrais pērn gandrīz izžuvušajā Gaujas augštecē Vidzemē , trešais piedzīvojumu Ultramaratons šovasar ir izvēlējies jaunu pārbaudījumu Latgales ezeru viļņainos klajumus un bebru aizsprostotās caurtekas un dūkņas
- dūkņa * - 2011-11-01 22:42 Kārtība ir viens jautājums ar, kuru netieku galā - bērni ir trīs 4,7,un 10 gadi,.
- Beidzās jau ar - pēc kādas stundas ilga cītīgā stūmiena tika pievarēti ap 500m niedrāju un saelpots sērūdeņradis visai dzīvei ( jā, dīdoties pa dūkņām, tās visai bagātīgi izdala augšminēto smaku).
- Toties purvos dzīvo samērā simpātiski nelabie, kas sentēviem nekā ļauna nedarīja, savukārt no niedrājiem un krūmiem ar nerātnu actiņu uz puišiem lūrēja dūkņas un spīganas, ar kurām ļoti jauki varēja amizēties.