dūkoņa
dūkoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dūkoņa | dūkoņas |
| Ģen. | dūkoņas | dūkoņu |
| Dat. | dūkoņai | dūkoņām |
| Akuz. | dūkoņu | dūkoņas |
| Lok. | dūkoņā | dūkoņās |
1.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → dūkt1.
2.Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → dūkt2.
3.Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → dūkt3.
4.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → dūkt4.
5.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → dūkt5.
6.Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → dūkt6.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bija dzirdams aizslēgu klikšķis un dūkoņa, kad viņa uztina fotofilmu.
- Zem disko dziļbumbas ritma es spēju noteikt spuldzes monotonās dūkoņas noti.
- Tur, kur miegu ik pēc piecpadsmit minūtēm iztraucē lidmašīnas dūkoņa.
- Izrādās vannas istabas ventilatora mierīgā dūkoņa ir labs midzināšanas veids.
- Es — no aizmugures, man arī patīk veļasmašīnas dūkoņa.