bošķis1
bošķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bošķis | bošķi |
| Ģen. | bošķa | bošķu |
| Dat. | bošķim | bošķiem |
| Akuz. | bošķi | bošķus |
| Lok. | bošķī | bošķos |
Cilvēks, kas runā aplinkus, izvairīgi, neskaidri, arī nesakarīgi.
Avoti: LivP