rēkoņa
rēkoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rēkoņa | rēkoņas |
| Ģen. | rēkoņas | rēkoņu |
| Dat. | rēkoņai | rēkoņām |
| Akuz. | rēkoņu | rēkoņas |
| Lok. | rēkoņā | rēkoņās |
1.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → rēkt1.
3.Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → rēkt3.
4.Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → rēkt4.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dzīvnieks kādu brīdi paskatījās uz uzbāzīgo vīrieti un izdvesa jaudīgu rēkoņu.
- Urbja rēkoņā dzirdu savu draugu balsis, viņi visi ir vecāki.
- Līdz viss noklust un dzirdama tikai kravas mašīnas rēkoņa, tai aizbraucot.
- Kad durvis bija vaļā, Veins varēja sadzirdēt lodlampu rēkoņu.
- Toms dzirdēja motora rēkoņu un pārbiedēta zirga zviegšanu, tad automašīnu signalizējam.