pirdējs
pirdējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pirdējs | pirdēji |
| Ģen. | pirdēja | pirdēju |
| Dat. | pirdējam | pirdējiem |
| Akuz. | pirdēju | pirdējus |
| Lok. | pirdējā | pirdējos |
1.Cilvēks, kas skaļi izdala vēdera gāzes.
2.Lieto, lai apsaukātos; slinks, nekompetents cilvēks.
PiemēriKārtējo murgu kāds kabineta pirdējs izdomājis.
- Kārtējo murgu kāds kabineta pirdējs izdomājis.
- Tu nekad nebūsi vecs pirdējs?
- Kamēr bija puslīdz labi, tikmēr vecais pirdējs klusēja un mīlēja Franciju.
- Kādi var būt vecam pirdējam argumenti?
Stabili vārdu savienojumiDīvānā pirdējs; krēslā pirdējs; krūkā pirdējs; pannā pirdējs.
- Dīvānā pirdējs; krēslā pirdējs; krūkā pirdējs; pannā pirdējs sarunvaloda — sliņķis, nepatīkams cilvēks; nekompetents cilvēks, kas izsaka savu viedokli
Avoti: T
Korpusa piemēri:šeit