labģeris
labģeris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | labģeris | labģeri |
| Ģen. | labģera | labģeru |
| Dat. | labģerim | labģeriem |
| Akuz. | labģeri | labģerus |
| Lok. | labģerī | labģeros |
labģers vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | labģers | labģeri |
| Ģen. | labģera | labģeru |
| Dat. | labģeram | labģeriem |
| Akuz. | labģeru | labģerus |
| Lok. | labģerā | labģeros |
1.Cilvēks, kas nepalīdz, kad nepieciešama palīdzība, un solās palīdzēt, kad tas nav nepieciešams.
2.Labdaris.
Avoti: ME, EH, NeV