būzis3
būzis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | būzis | būži |
| Ģen. | būža | būžu |
| Dat. | būzim | būžiem |
| Akuz. | būzi | būžus |
| Lok. | būzī | būžos |
Kaut kas izspūris, pinkains; biedēklis, ķēms; budēlis, ūdens gars; būzēlis.
Avoti: TlV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nesabiedrisks būzis...
- Tajā reizē, 1995. gadā, tā bija tieši Nadeždas iniciatīva, Miška to labi atceras, tāpēc ka Miškas tēvs toreiz bija neapmierināts un teica kaut ko tādu: “ bagātā kaimiņiene nolēmusi mūs aplaimot”, bet māte sāka Nadeždu aizstāvēt un teikt, ka viņa ir labs cilvēks un nav vainīga, ka vīrs viņai tāds nesabiedrisks būzis.