virpotājs1
virpotājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | virpotājs | virpotāji |
| Ģen. | virpotāja | virpotāju |
| Dat. | virpotājam | virpotājiem |
| Akuz. | virpotāju | virpotājus |
| Lok. | virpotājā | virpotājos |
virpotāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | virpotāja | virpotājas |
| Ģen. | virpotājas | virpotāju |
| Dat. | virpotājai | virpotājām |
| Akuz. | virpotāju | virpotājas |
| Lok. | virpotājā | virpotājās |
1.Darītājs → virpot.
2.Cilvēks, kas nodarbojas ar virpošanu.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vecākie virpotāji meistarību jau nerādīja, pašai bija jāizmāna visa gudrība.
- Aigars Olainē izmācījās par virpotāju, darba gaitas sāka Daugavpilī. «
- Galdniekos netiku, bet man piedāvāja mācīties par virpotāju, piekritu.
- Guntas tēvs Linards Stirna padomju laikā bija virpotājs un talantīgs racionalizators,
- Vasaras laikā virpotāji vairojas galvenokārt partenoģenētiski ( Tauriņš & Ozols, 1957)