askēts
askēts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | askēts | askēti |
Ģen. | askēta | askētu |
Dat. | askētam | askētiem |
Akuz. | askētu | askētus |
Lok. | askētā | askētos |
askēte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | askēte | askētes |
Ģen. | askētes | askēšu |
Dat. | askētei | askētēm |
Akuz. | askēti | askētes |
Lok. | askētē | askētēs |
1.Cilvēks, kas dzīvo pēc askētisma (1) principiem.
2.Cilvēks, kas dzīvo ļoti atturīgi, vienkārši.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Laiks skrēja, un pamazām Gautamu apņēma lielā askēta un joga aura.
- Baumas par princi askētu gluži kā apļi ūdenī sāka izplatīties pa ķēniņvalsti.
- Mājinieki šķita kā viduslaiku askēti: vāji, saknīpētām lūpām un mazrunīgi.
- Mežāži ir askēti, kurus interesē māksla un mode.
- Bodikoks, kas savulaik vientuļajam askētam bija sniedzis patvērumu, aug arī tagad.