čorts
čorts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; žargonismsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | čorts | čorti |
| Ģen. | čorta | čortu |
| Dat. | čortam | čortiem |
| Akuz. | čortu | čortus |
| Lok. | čortā | čortos |
1.Velns.
2.Cilvēks, kas izliekas par kriminālvidei piederīgu.
3.Cilvēks, kas zaudējis cieņu, nevīžīgs.
4.Iesācējs narkomāns.
5.Neziņas vai nepatikas izsauciens.
Stabili vārdu savienojumiČorts ar viņu; čorts sņim; čorts ar to.
- Čorts ar viņu; čorts sņim; čorts ar to žargonisms, idioma — saka, lai izteiktu noraidošu, arī vienaldzīgu attieksmi
- Čorts ar visu idioma — vienalga
Avoti: SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad pie lielā izgāztā koka — saknes gaisā, pēc čorta izskatās — griezies pa kreisi.
- „K čortu!”
- Ierakstīs progulu, nu i k čortu.
- Ziniet, nu tad čortu!
- Gailis ir uzvilkts, tūlīt ies vaļā, ja tu nelasīsies pie visiem velna čortiem un neatstāsi manu māju mierā!