čortāties
čortāties apvidvārds
1.Lamāties.
1.1.Paužot neapmierinātību, īgni, skaļi teikt (ko); īgni, skaļi rāties, bārties; sodīties.
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es šad un tad mēdzu čortoties, ka vietējais alus nekam neder.
- Tas nu tā, ne jau " čortoties" un salīdzināt braucu...
- Cik nu tur vienu, redzēju ka netālu vazājas ekursātani čortos ar klaigājošu bērnu bariņiem.
- Sāku čortoties, ka neesmu kārtīgi izpētījusi trasi un nezinu, kuros kilometros ir veldzēšanās punkti.
- Kā jau te lapas augšpusē rakstīju, varbūt tiem ātrajiem vajadzētu pielāgoties tam baram lēnāko nevis čortoties ka viņi man traucē skriet?