kavēklīgs
kavēklīgs īpašības vārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | kavēklīgs | kavēklīgi |
Ģen. | kavēklīga | kavēklīgu |
Dat. | kavēklīgam | kavēklīgiem |
Akuz. | kavēklīgu | kavēklīgus |
Lok. | kavēklīgā | kavēklīgos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
kavēklīga | kavēklīgas |
kavēklīgas | kavēklīgu |
kavēklīgai | kavēklīgām |
kavēklīgu | kavēklīgas |
kavēklīgā | kavēklīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | kavēklīgais | kavēklīgie |
Ģen. | kavēklīgā | kavēklīgo |
Dat. | kavēklīgajam | kavēklīgajiem |
Akuz. | kavēklīgo | kavēklīgos |
Lok. | kavēklīgajā | kavēklīgajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
kavēklīgā | kavēklīgās |
kavēklīgās | kavēklīgo |
kavēklīgajai | kavēklīgajām |
kavēklīgo | kavēklīgās |
kavēklīgajā | kavēklīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
Lēns, tāds, kas kavējas.
Avoti: EH