kavēkslis1
kavēkslis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kavēkslis | kavēkšļi |
| Ģen. | kavēkšļa | kavēkšļu |
| Dat. | kavēkslim | kavēkšļiem |
| Akuz. | kavēksli | kavēkšļus |
| Lok. | kavēkslī | kavēkšļos |
1.Šķērslis, traucēklis.
2.Kaut kas, kas aizkavē darbu.
Avoti: ME