stoiķis
stoiķis [sto-iķis] vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stoiķis | stoiķi |
| Ģen. | stoiķa | stoiķu |
| Dat. | stoiķim | stoiķiem |
| Akuz. | stoiķi | stoiķus |
| Lok. | stoiķī | stoiķos |
stoiķe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stoiķe | stoiķes |
| Ģen. | stoiķes | stoiķu |
| Dat. | stoiķei | stoiķēm |
| Akuz. | stoiķi | stoiķes |
| Lok. | stoiķē | stoiķēs |
1.Stoicisma (1) piekritējs.
2.Cilvēks, kam ir raksturīga tikumība, pašsavaldība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Piemēram, stoiķi māca skatīties uz visu kā uz aizdotām lietām.
- Pētīts, ka Cicerons ietekmējies no stoiķu filozofa " Panaetius."
- Stoiķu kaisles un apātijas jēdzieni ir līdzīgi budisma " cēlajām patiesībām".
- Stoiķu domātājiem logoss apzīmējot fiziskās un garīgās pasaules panteistisko vienotību.
- Sv. Augustīns piekrīt Platonam, bet nepiekrīt stoiķiem un Epikūram.