stoika
stoika sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | stoika | stoikas |
Ģen. | stoikas | stoiku |
Dat. | stoikai | stoikām |
Akuz. | stoiku | stoikas |
Lok. | stoikā | stoikās |
1.novecojis Lete, kur pārdod dzērienus un uzkožamos (parasti krogā).
2.apvidvārds Taburetei līdzīga mēbele ar izgrieztu apaļu caurumu vidū, kurā ieliek bērnu, lai tas stāvētu.
Avoti: LLVV, KiV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rāpulis negribīgi atkāpās un pirms pazušanas stādījās priekšā kā Drobeks Stoika.
- Nu labi, spārni drusku pamīcīti un pakaļējās durvis būs vieglāk izmest nekā izlocīt un rūsas caurumus aizlipināt, bet stoikas veselas!
- Kamēr šis labums noviļņoja un izgrozījās gar Andrieva acīm, viņš piespiedās pie kroga stoikas, pie kuras ar mugurām pret viņu, galvas raupajās plaukstās saņēmuši, sēdēja Jēkabs Radvilis un viņa kaimiņš — vecsaimnieks Kāpostiņš.
- Ar patiesas laimes sajūtu Herberts Priede iespieda trauku mazgātājas miklajā saujā prasīto naudu un, kā atgriezies no viņpasaules, viens, bez draugiem un kolēģiem, turpat pie stoikas iztempa trīs sotakus pēc kārtas, ne mirkli neizlaižot no rokām vīstokli un nepārtraukti vērojot apkārtstāvošo publiku — kā cietumnieku baru, kas izlaists pastaigā.
- Pagaidām domāju vai nu uz durvīm , vai nu uz pakaļejas stoikas