stoicisms
stoicisms [sto-icisms] vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stoicisms | stoicismi |
| Ģen. | stoicisma | stoicismu |
| Dat. | stoicismam | stoicismiem |
| Akuz. | stoicismu | stoicismus |
| Lok. | stoicismā | stoicismos |
1.joma: filozofija Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, neuzbudināmība.
2.Tikumība, pašsavaldība, kas nav atkarīga no ārējiem apstākļiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Modernā filozofija, pretēji sākotnējam stoicismam, bieži saista stoicismu ar nolemtību.
- Stoicisms uzskata, ka kaisle izkropļo patiesību un ka tiekšanās pēc patiesības ir tikums.
- Imperators Marks Aurēlijs regulāri lietoja opiju; tas varēja būt veicinātājs viņa slavenajam stoicismam.
- Zinātnieki stoicisma vēsturi sadala trijos periodos:
- Stoicisms pirmkārt pievēršas indivīda garīgajai labklājībai.