stoiskums
stoiskums [sto-iskums] vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stoiskums | stoiskumi |
| Ģen. | stoiskuma | stoiskumu |
| Dat. | stoiskumam | stoiskumiem |
| Akuz. | stoiskumu | stoiskumus |
| Lok. | stoiskumā | stoiskumos |
2.Vispārināta īpašība → stoisks2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tomēr interesanta vēsts bija tieši zviedru banku stoiskums, jo neviens no aptaujātajiem ekspertiem nevērtēja situāciju tik bezcerīgu, lai bankas piebiedrotos žurkām, kas pamet grimstošu kuģi.
- Eksperte norāda, ka šī pēkšņa izmaiņa Viljama sejā var būt vairāku faktoru ierosināta, to skaitā, “ lai nezaudētu modrību, censtos neraudāt, mēģinātu koncentrēties, censtos saglabāt stoiskumu vai uztvertu informāciju”.