bulduris
bulduris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bulduris | bulduri |
| Ģen. | buldura | bulduru |
| Dat. | buldurim | bulduriem |
| Akuz. | bulduri | buldurus |
| Lok. | buldurī | bulduros |
1.Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami, arī nesakarīgi runā.
2.Pļāpa.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jūrmalā ar karoga pacelšanu Bulduru pludmalē oficiāli sāksies vasaras tūrisma sezona.
- Zilo karogu šovasar saņēmušas divas Jūrmalas pludmales - Majori un Bulduri.
- Tu novēlētu katram dārza īpašniekam vienu no bērniem aizsūtīt uz Bulduriem?
- Arī, ja viens bērns ir ģimenē, jāsūta uz Bulduriem.
- Iepriekš par LBL3 Oktobra spēlētāju atzīts rēzeknietis Renārs Bulduris, par Novembra spēlētāju – cēsnieks Jānis Kliesmets.