kaujinieks
kaujinieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kaujinieks | kaujinieki |
| Ģen. | kaujinieka | kaujinieku |
| Dat. | kaujiniekam | kaujiniekiem |
| Akuz. | kaujinieku | kaujiniekus |
| Lok. | kaujiniekā | kaujiniekos |
1.Cilvēks, kas piedalās kaujā vai dodas uz kauju; bruņotas cīņas dalībnieks.
1.1.Bruņotas vienības loceklis, kas 1905.-1907. gada revolūcijas laikā lielākajās Latvijas pilsētās aktīvi piedalījās bruņotā cīņā pret cara patvaldību.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Barikāžu aizstāvjiem Rīgā vairākkārt uzbruka īpašo uzdevumu milicijas vienība OMON kaujinieki.
- Zubovs norādīja, ka kaujinieku komandieri var mēģināt slēpties Afganistānas teritorijā.
- Artilērija un helikopteri bombardēja kaujinieku pozīcijas šajā rajonā, piebilda Jastržembskis.
- Varasiestādes risina sarunas ar talibiem, lai panāktu kaujinieku aiziešanu. "
- Jemenas kaujinieki ekstrēmistus pārsteidza nesagatavotus, ierīkojot pārbaudes punktu noziedznieku ceļā.