kretīns
kretīns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kretīns | kretīni |
| Ģen. | kretīna | kretīnu |
| Dat. | kretīnam | kretīniem |
| Akuz. | kretīnu | kretīnus |
| Lok. | kretīnā | kretīnos |
1.Cilvēks, kas slimo ar kretīnismu (1).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pasauca mani un rāda savu pliko krānu, ņirdz, kretīns!
- Bet uz tukšās skatuves paliek viens kretīns ar - manu mulatīti...
- viszinoši smējās gaišredzīgais kretīns, kura lūpu kaktiņos pamazām krājās putas.
- Vajadzēja piespiest Lību pasmaidīt, vai viņš patiesi bija pēdējais kretīns.
- Tev patīk, kā tas kretīns ar mani runā, Laura?