varoņdarbs
varoņdarbs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | varoņdarbs | varoņdarbi |
| Ģen. | varoņdarba | varoņdarbu |
| Dat. | varoņdarbam | varoņdarbiem |
| Akuz. | varoņdarbu | varoņdarbus |
| Lok. | varoņdarbā | varoņdarbos |
1.Varonīga rīcība ārkārtējos apstākļos, briesmās, riskējot ar dzīvību vai upurējot to; ļoti nozīmīga, pašaizliedzīga darbība, darbs sevišķi grūtos apstākļos vai pārvarot kādas grūtības.
2.Izdarība, dēka, ar kuru (kāds) izceļas, pievērš sev citu uzmanību.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Padomju laika propaganda sprādzienu Doma laukumā vēlāk skaļi pasniedza kā varoņdarbu.
- Milzīgs varoņdarbs pagājušajā gadā man šķita ar velosipēdu nobraukti 220 kilometri.
- Kas liek darīt gan vienkārši praktiskas lietas, gan arī varoņdarbus.
- Viņš gan sava varoņdarba videoierakstu publicējis tikai gadu pēc paša notikuma.
- Zēna māte Laura sacīja, ka tas nebija vienīgais dēla varoņdarbs.