marasmatiķis
Lietojuma biežums :
marasmatiķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsa
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | marasmatiķis | marasmatiķi |
| Ģen. | marasmatiķa | marasmatiķu |
| Dat. | marasmatiķim | marasmatiķiem |
| Akuz. | marasmatiķi | marasmatiķus |
| Lok. | marasmatiķī | marasmatiķos |
Cilvēks, kas nespēj loģiski, sakarīgi domāt, spriest; idiots2.
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Virtuālajā vidē jauniešu ierocis nereti ir nolamāšana par marasmatiķi. “
- “Tur jau tā lieta, ka absurdu valsti valda marasmatiķi un viņiem pietuvinātie, un diemžēl mums nākas te dzīvot.”
- Kad mums ar draugiem piederēs sava nereālā un nevajadzīgā vecīšu pasaule, intelektuālo marasmatiķu cietoksnis, vērtīgais privātīpašums, mūsu kopīgo vecumdienu namiņš, par ko mēs tik daudz runājam tieši tāpēc, ka ir zināms – šādi sapņi netiek sapņoti, lai tie piepildītos, un namiņā katram sava nekārtīgā istabiņa, no kuras nīgrajam vecim tikt izvilinātam ar sarunām un trauku šķindoņu, varbūt kāds apzinīgāko apkopts dārziņš, lai lasītu saulainā dienā, virtuve, kur sēdēt ar ciemiņiem – tad es tur labāk piekāršu pie sienas citu fotogrāfiju, kurā cita večiņa smaida, jūras krastā atradusi izskalotu pudeli ar vēstījumu.
- Es šobrīd septiņas stundas reāli klausos, manuprāt, viena marasmatiķa šizofrēniskus kaut kādus verbālus plūdus.
- Tur ir viens tāds vecs un akls marasmatiķis, kas ļoti labi orientējas bibliotēkā, kas, kā vēlāk noskaidrojas, ir pretendējis uz bibliotēkas priekšnieka posteni.