marasms
marasms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: medicīnaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | marasms | marasmi |
| Ģen. | marasma | marasmu |
| Dat. | marasmam | marasmiem |
| Akuz. | marasmu | marasmus |
| Lok. | marasmā | marasmos |
1.Organisma vispārējs novājējums un gandrīz pilnīga psihiskās darbības izbeigšanās (smagas hroniskas slimības vai vecuma dēļ).
2.Nepietiekama uztura izraisīts sindroms, gk. proteīnu deficīta dēļ; attīstās pirmajos mūža gados; raksturīga augšanas aizture, samazinātas prāta spējas, progresējoša zemādas tauku slāņa izzušana, ēstgribas trūkums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - Viņš man teica: " Vai tev pilnīgs marasms sācies?
- Iedomājieties, kādu postu ekonomikas produktivitātei un mūsu labsajūtai nodara šis marasms.
- Ārā gan nāca kaut kāds žultains marasms, ne gotiņas piebriedušiem tesmenīšiem.
- Stulbi jau ir, ja marasms uzbrūk reizē ar klimaksu.
- Savukārt Timošenko advokāts Sergijs Vlasenko jaunas lietas ierosināšanu nodēvēja par " marasmu".