ķaupietis
ķaupietis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ķaupietis | ķaupieši |
| Ģen. | ķaupieša | ķaupiešu |
| Dat. | ķaupietim | ķaupiešiem |
| Akuz. | ķaupieti | ķaupiešus |
| Lok. | ķaupietī | ķaupiešos |
ķaupiete sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ķaupiete | ķaupietes |
| Ģen. | ķaupietes | ķaupiešu |
| Dat. | ķaupietei | ķaupietēm |
| Akuz. | ķaupieti | ķaupietes |
| Lok. | ķaupietē | ķaupietēs |
1.Cilvēks, kas dzīvo Ķaupju (arī tām tuvākajās) mājās.
2.apstākļa vārda nozīmē; parasti formā: lokatīvs, daudzskaitlis Ķaupju māju apkārtnē; Ķaupjos.
Avoti: ĒiV