piejūrietis
piejūrietis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | piejūrietis | piejūrieši |
| Ģen. | piejūrieša | piejūriešu |
| Dat. | piejūrietim | piejūriešiem |
| Akuz. | piejūrieti | piejūriešus |
| Lok. | piejūrietī | piejūriešos |
piejūriete sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | piejūriete | piejūrietes |
| Ģen. | piejūrietes | piejūriešu |
| Dat. | piejūrietei | piejūrietēm |
| Akuz. | piejūrieti | piejūrietes |
| Lok. | piejūrietē | piejūrietēs |
Cilvēks, kas dzīvo teritorijā, apvidū pie jūras.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Varbūt tikai piejūrieši ļaujas sastapties arī ar tiem citiem.
- No otras puses bija gājis viens neganti kareivīgs kuršu vai zemgaļu vikings, varbūt Daugmales amatnieks, bet varbūt piejūriešu zvejnieks.
- Kad piejūrieši uzzināja , ka pieder pie
- Bet piejūrieši ieradās
- Viņa darbiem nereti ar zvejnieku dzīvi saistīti sižeti , varoņiem jūras vilku un vispār piejūriešu , stiprie , sīkstie raksturi , nenogludinātā valoda