vārgs2
vārgs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vārgs | vārgi |
| Ģen. | vārga | vārgu |
| Dat. | vārgam | vārgiem |
| Akuz. | vārgu | vārgus |
| Lok. | vārgā | vārgos |
2.poētiska stilistiskā nokrāsa Cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Divi esot bijuši pavisam vārgi, bet trešajam – salauzta astīte.
- Viņš nebūt nebija vārgākais un mazākais bērniņš, kas audzis nodaļā.
- Viņš vairs neko nevar ieēst, vemj, kļūst aizvien vārgāks.
- Trieciens, acīmredzot bijis pamatīgs, jo tie tā vārgi trīcēja.
- Gaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos preču eksporta izaugsme saglabāsies vārga.