flagelants
flagelants vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | flagelants | flagelanti |
Ģen. | flagelanta | flagelantu |
Dat. | flagelantam | flagelantiem |
Akuz. | flagelantu | flagelantus |
Lok. | flagelantā | flagelantos |
flagellants vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | flagellants | flagellanti |
Ģen. | flagellanta | flagellantu |
Dat. | flagellantam | flagellantiem |
Akuz. | flagellantu | flagellantus |
Lok. | flagellantā | flagellantos |
1.Fanātiski ticīgs askēts (13.-15. gs. Rietumeiropā), kas aicināja uz paššaustīšanos, lai "kristīšanā ar asinīm" izpirktu grēkus.
2.Cilvēks, kas nodarbojas ar paššaustīšanos kā seksuālu kairinājumu.
Avoti: SV99
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Līdz ar to flagelantu grupai būtu bijis jāpulcējas no pašu livoniešu aprindām.
- Ak, kādi gan rīki bija atradušies ar sarkano samtu iztapsētajā flagelantu skatlogā?
- Uz to norāda, piemēram, flagelantu vēršanās pret garīdzniecību un iedzīvotāju atbalsts šai tendencei.
- Vienā tādā agrā rītā populārākā sludinājumu portāla sadaļā Korektors uzeju īsu un kodolīgu piedāvājumu: “ Aicinu darbā flagelantus.
- Otra baiĜu radītās histērijas izpausme bija grēkāža meklēšana, kas jau iezīmējās flagelantu naidīgumā pret turīgākajiem līdzgaitniekiem, bet īpaši asi vērsās pret jūdiem.